Āsgarda jeb senskandināvu valodā “Àsgardr” nozīmē “āsu mājvieta”. Tā ir viena no deviņām skandināvu mitoloģijas pasaulēm. Debesīs izvietotā valstība ir savienota ar cilvēku pasauli Midgardu, izmantojot varavīksnes tiltu, ko dēvē par Bifrestu. Āsgarda ir gan mājvieta, gan cietoksnis āsiem – vienai no dievu ciltīm.
DIEVU MĀJVIETA
Āsgarda ir Odina, Tora, Heimdala, Loki un daudzu citu skandināvu mitoloģijas dievu mājvieta. Tā ir varena valstība, kas atrodas debesīs virs Midgardas (cilvēku pasaules). Tiek uzskatīts, ka to savieno varavīksnes tilts Bifresta, kuru var šķērsot tikai tie, kurus par cienīgiem atzinis dievu sargs Heimdals ar savu vareno Gjallarhorn tauri. Āsgardu ieskauj arī necaurejama zelta ķieģeļu siena, ko sauc par Svarinshaugu, kas neļauj iekļūt nevēlamiem viesiem.
@pensketch
Āsgardas nosaukumā “gard” norāda uz atšķirību starp “innangard” un “utangard”. Tas ir ģermāņu jēdziens. Visi tie, kas ir kārtīgi, civilizēti un ievēro likumus, atrodas iekšpus žoga jeb “innangard”. Savukārt haotiskie un mežonīgie atrodas aiz žoga jeb “utangard”.
Šī teorija nav tikai ģeogrāfiska, bet arī psiholoģiska; tas nozīmē, ka domas un uzvedība var būt “innangard” vai “utangard”. Āsgarda ir augstākais “innangard” modelis, bet Jötunheim – milžu pasaule – iemieso “utangard”.
Centrālā teritorija Midgarda ir cilvēku pasaule. Atrodoties pa vidu, tā ir gan “innangard”, gan “utangard”. Midgardu fiziski norobežo sienas, bet morāli – noteikumi un likumi.
Tādēļ tā ir tuvāka Āsgardai nekā Jötunheimai. Turklāt Āsgarda ir dievišķais simbols, kas veidoja pirmskristietības ziemeļnieku pasaules uzskatu.
Lai gan Āsgarda ir pazīstama kā ziemeļnieku debesu mājvieta, tā atšķiras no jūdaisma un kristietības priekšstata par debesīm. Līdzīgi kā grieķu Olimps, tā tiek uzskatīta par dievu mājvietu, kur atrodas viņu daudzās rezidences, kā arī Valhalla – vieta, kur dievs Odins uzņem kaujās kritušos godājamos karotājus.
Saskaņā ar skandināvu rakstiem, daudzi nostāsti par dieviem un viņu darbiem ir saistīti ar Āsgardu.
Mītiskās Ragnarök kaujas laikā Āsgardas krišana bija neizbēgama. Tomēr pareģojums vēstīja, ka šo valstību var atjaunot otrās paaudzes dievi, kas izdzīvo pēc pasaules gala. Tad sāksies labklājības laikmets.
Arī citas reliģijas, kuras skāris ilgs dievišķās providences process, paredz kosmisko atjaunošanos un restaurāciju.
Āsgardas ainava
Šī brīnišķīgā zeme piedāvā daudzveidīgu reljefu, tostarp sulīgas pļavas, kas pilnas ar varavīksnes krāsu ziediem, iespaidīgus kalnus, kas sniedzas debesīs, plašus mežus, kuros brīvi klīst maģiskas būtnes, un upes, pa kurām plūst visdzidrākais ūdens no Yggdrasil – pasaules koka.
Katrs Āsgardas stūrītis slēpj ko unikālu tiem, kam ir drosme to izpētīt!
Brīnumu valstība
Papildus elpu aizraujošajām ainavām Āsgarda slēpj daudzus dārgumus saviem iedzīvotājiem, piemēram, Valhallu – majestātisku zāli, kurā varoņi pulcējas pēc nāves; Hlidskjalf – augstu torni, no kura Odins var pārredzēt visas valstības; un Hofn – krāšņu pili, kur Freija dzīvo kopā ar saviem mīļajiem kaķiem.
Lai gan mūsdienās šīs vietas var šķist tikai mīti, savulaik tās bija ļoti reāla senās ziemeļnieku kultūras sastāvdaļa.
MITOLOĢIJA PAR ĀSGARDU
@gabrielle chabot
Uzskati par Āsgardu ir sarežģīti, jo tie ir kopīgi skandināvu un ģermāņu tautām un ir vienlaikus reliģiozi, mitoloģiski un kosmoloģiski. Šīs mitoloģijas attīstība sākās ar pirmajām reliģiskās kultūras izpausmēm ap 1000. gadu pirms mūsu ēras. Tas turpinājās līdz reģiona kristianizācijai laikā no 900. līdz 1200. gadam.
Kopumā skandināvu kosmoloģijā ir trīs dievību klani: āsi, vāni un jötuni. Āsi un vāni pēc ilgstošiem kariem noslēdza mieru. Viņi apmainījās ar ķīlniekiem, apprecējās un valdīja kopā.
Atšķirība starp abiem klaniem slēpjas to ietekmes sfērās. Āsi iemieso karu un iekarošanu, savukārt vāni simbolizē izpēti, auglību un bagātību. Turpretim jötuni, kurus veido milži, tiek uzskatīti par āsu un vānu ienaidniekiem.
Balstoties uz varenu koku, ko sauc par Yggdrasil, skandināvu kosmoloģija ir sadalīta deviņās pasaulēs. Augšējos zaros atrodas dievu valstība, tostarp Āsgarda un Vanaheima; tālāk seko mirstīgo valstība jeb Midgarda, kas atrodas vidū un ir ieskauta nepieejamā jūrā; un visbeidzot – ledainā elles pasaule jeb Niflheima, kas atrodas starp koka saknēm.
@TERRIENSEUL
Āsgarda kā pirmā ziemeļnieku debesu valstība tiek attēlota kā dievu mājvieta, vieta, kur viņi pulcējās un pētīja cilvēkus. Tai ir būtiska loma āsu varoņdarbos.
Mītiskajos stāstos, piemēram, skandināvu dzejā, bieži var redzēt, ka dažādām vietām, kur dzīvoja āsi, ir līdzības ar cilvēku karaļnamu pilīm un svinību zālēm. “Prozas Edā” minēts, ka dievi dzīvoja debesu valstībā tālu no cilvēku pasaules. Šī teorija tiek atkārtota 10. gadsimta dzejā.
Tā kā Folkvanga jeb Freijas zāle un Noatūna jeb Njorda zāle atrodas Āsgardā, nevis Vanaheimā, var secināt, ka nosaukums Āsgarda nav paredzēts tikai āsiem.
ĀSGARDAS IZCELŠANĀS
@thinng
Sākumā vietā, ko sauc par Idafeldu, Odins lika izvēlētajiem vadoņiem mest kauliņus un deva viņiem norādījumus par pilsētas organizēšanu. Viņi izveidoja pagalmu, kurā atradās divpadsmit sēdvietas. Viņi uzcēla Odinam lielāko māju visā zemē un nosauca to par Gladsheimu. Tā ir ļoti skaista, un tās iekšpuse ir pilnībā no zelta.
Pēc visu projektu, tostarp māju un sapulču zāļu, pabeigšanas āsi apzinājās, ka ir neaizsargāti pret uzbrukumiem. Tajā brīdī ieradās milzis un piedāvājās uzcelt viņiem sienu un vārtus aizsardzībai. Apmaiņā viņš vēlējās Freijas roku, sauli un mēnesi. Pieņemot, ka šāds darbs ir neiespējams, dievi piekrita un izvirzīja šādus nosacījumus: pirmkārt, lai viņš pabeidz darbu viena mēneša laikā, un otrkārt, lai viņš neizmanto palīdzību. Pēc tam Loki pārliecināja āsus ļaut viņam izmantot savu ērzeli, un milzis sāka darbu.
Vasaras beigās darbs virzījās tik strauji, ka dievi nožēloja savu lēmumu. Tā kā milža zirgs bija viņa progresa atslēga, viņi lūdza Loki to iztraucēt. Viņi draudēja viņu bargi sodīt, ja viņš neizdosies. Baidoties no dievu dusmām, Loki to izpildīja. Viņš pārvērtās par ķēvi un paskrēja garām ērzelim. Savaldzinātais zirgs pameta darbus, lai dzenātos pakaļ ķēvei. Viņiem beigās bija pēcnācēji, un piedzima astoņkājains zirgs vārdā Sleipnir, kurš vēlāk tika uzdāvināts Odinam un kļuva par viņa simbolu.
@TERRIENSEUL
Redzot, ka nevar pabeigt darbu laikā, milzis iedegās neprātīgās dusmās. Dievi, izmantojot to, pasauca Toru, kurš ar vienu sitienu ar Mjölnir āmuru viņu nogalināja. Milža galvaskauss sašķīda, viņš nomira un nokrita Niflhelā.
