Fafnirs ir leģendārs pūķis ziemeļvalstu mitoloģijā, Hreidmara dēls. Viņš bija arī rūķu kalēja Regina un Otara brālis. Pēc tam, kad dievi nejauši nogalināja Otaru, viņi piedāvāja Hreidmaram kompensāciju. Šī kompensācija bija rūķa Andvari sudrabs. Andvari, būdams nikns par to, ka spiests atdot savu bagātību, uzlika tai lāstu.
Alkatības vadīti, Fafnirs un Regins nogalināja savu tēvu. Taču Fafnirs visu sudrabu paturēja sev un pārvērtās par pūķi, lai to labāk sargātu.
Leģendas vēsta, ka Nībelungi bija elfu kalēji, kas prasmīgi apstrādāja metālu, lai izgatavotu neuzvaramus zobenus, vairogus un citus ieročus. Tumsā, alās, kas veda uz Nībelungu zemi, bija paslēpti lieli dārgumi. Lai gan daudzi tos kāroja, neviens nevarēja piekļūt dārgumiem, jo tos sargāja briesmīgais pūķis Fafnirs. Daudzi varonīgi karotāji mēģināja iegūt Nībelungu dārgumus, taču briesmonis tos visus pieveica.
Mimira atriebība
Alas mute pavērās auksta meža vidū. Tur dzīvoja goblins Mimirs. Reiz viņš bija bijis Nībelungs, bet tagad bija izolēts un viens mežā… Viņš vēlējās pārņemt dārgumus un bija padzīts no pazemes valstības.
Mimirs pavadīja dienas, domājot, kā iegūt to, ko vēlas, taču viņš bija gļēvs un pārāk vājš, lai cīnītos ar pūķi. Līdz kādu dienu laime uzsmaidīja, un viņš sastapa bērnu.
Kādā vasaras rītā Mimirs netālu no savas alas atrada jaundzimušo. Šķita, ka viņš nesen pamests, ietīts krāšņā apmetnī.
Viņam blakus atradās iespaidīga izmēra salauzts zobens. Mimiram zobens iepatikās, un viņu pārsteidza bērna miesasbūve un spēks. Viņš nodomāja, ka abi varētu viņam noderēt, un nolēma bērnu uzaudzināt.
Atklājiet mūsu vīriešu rotalietas
Zīgfrīds un pūķis Fafnirs
Kad zēns izauga, Mimirs nolēma salabot zobenu, kas mazajam zēnam bija blakus, kad viņš to atrada mežā. Milzīgais zobens bija piemērots tikai zēna neparastajam spēkam.
Mimirs iemācīja zēnam visu, ko zināja par zobencīņas mākslu un to, kā jāuzvedas bruņiniekam. Taču galvenokārt viņš ieaudzināja tajā piedzīvojumu kāri un mīlestību pret pārbaudījumiem un briesmām. Viņš cerēja, ka zēns atriebs viņu Nībelungiem un palīdzēs iegūt dārgumus.
Zēna vārds bija Zīgfrīds, un viņš bija franku lielā karaļa Sigismunda dēls no dieva Odins dzimtas un skaistās Siglidas, kas nozīmē “uzvaras aizsardzība”. Viņa tēva valstība atradās tālāk ziemeļos.
Ar Zīgfrīda zobenu un drosmi Mimirs plānoja savu atriebību. Viņš pārliecināja jaunekli stāties pretī briesmīgajam Fafniram. Zīgfrīds devās dziļi mežā, kur atradās pūķa ala. No Mimira padomiem viņš zināja, ka viņa midzenī mīt neuzvarams pūķis. Viņš zināja arī to, kā to izvilināt.
Pie alas ieejas viņš sāka spēlēt maigu melodiju ar savu sudraba ragu. Mūzika pamodināja pūķi un izvilināja to no alas. Zīgfrīds gaidīja pūķi, paslēpies starp kokiem, un, pirms tas viņu ieraudzīja vai saoda, viņa varenais zobens caurdūra Fafnira sirdi.
Mirdams Fafnirs atzinās Zīgfrīdam, ka savulaik bijis varens milzis. Viņam bija uzlikts lāsts, pārvēršot par pūķi, kuram lemts mirt no jaunekļa rokas. Pūķis arī pareģoja, ka viņš iemīlēsies sievietē, kura kļūs par viņa bojāeju.
Kad Zīgfrīds izvilka zobenu no pūķa ķermeņa, vārošu asiņu straume uzlija viņam uz rokas un apdedzināja to. Lai mazinātu apdeguma sāpes, jauneklis pielika roku pie mutes un pieskārās lūpām ar pūķa asinīm.
Tajā pašā mirklī Zīgfrīds saprata, ka spēj saprast putnu dziesmas. Tie viņam atklāja, kur paslēpti dārgie Nībelungu dārgumi un kā viņš var iekļūt alās, lai tos atrastu.
Caur putniem Zīgfrīds uzzināja, ka, ja viņš nopeldētos pūķa asinīs, viņš kļūtu nemirstīgs. Tāpēc pirms došanās alā varonis nopeldējās Fafnira asinīs. Tomēr viena maza liepas lapa pielipa pie viņa muguras, atstājot vietu, kuru pūķa asinis nevarēja aizsargāt…
Nībelungu dārgumi
Pateicoties putniem, Zīgfrīds zināja, kā nokļūt pie dārgumiem. Viņš zināja arī to, kādi ir visvērtīgākie priekšmeti, kas slēpjas alās. Viņš paņēma tikai neredzamības ķiveri un burvju gredzens. Gredzena nēsātājs iegūtu neuzvaramu varu pār pasauli. Zīgfrīds nezināja, ka gredzenam piemīt lāsts, kas atnesīs nelaimi ikvienam, kam tas pieder.
Izejot no alas, Zīgfrīds atkal sadzirdēja putnus. Šoreiz tie viņam stāstīja par Brunhildi, karotāju princesi, skaistāko no Burgundijas karaļa meitām, un viņš ļāvās šiem vārdiem, iztēlojoties jauno sievieti un priecājoties par tikšanos ar viņu.
Šis piedzīvojums nemazināja viņa slāpes pēc panākumiem. Lai satiktu Brunhildi, viņš ceļoja pa daudzām zemēm un cīnījās ar neskaitāmiem karotājiem. Viņš atguva savu troni un kļuva par vēl slavenāku karali nekā viņa tēvs.
Taču, kā Fafnirs bija pareģojis, šīs sievietes mīlestība viņam atnesa arī vislielākās nelaimes…
