Niflheima, no senskandināvu valodas Niflheimr – “Miglas pasaule”, ir viena no deviņām skandināvu mitoloģijas pasaulēm, kas simbolizē miglas, aukstuma un ledus valstību. Kā tāda tā ir kosmoloģiskais pretstats Muspelheimai – uguns un karstuma pasaulei.
Niflheimas izcelsme
Skandināvu radīšanas stāstā, ko viduslaikos pierakstīja islandiešu kristiešu vēsturnieks Snorri Sturlusons, pirmā būtne – milzis Imirs – radās, kad Niflheimas ledus un Muspelheimas uguns satikās Ginnungagapā, bezdibenī, kas tās agrāk šķīra.
Vārds “Niflheima” ir sastopams tikai Snorri darbos, un to bieži lieto kā sinonīmu “Niflhelai” – poētiskam “Helas” (mirušo pasaules) apzīmējumam. “Niflhela” ir atrodama senajos skandināvu dzejoļos, kas ir daudz vecāki par Snorri darbiem. Ir visai iespējams, ka vārds “Niflheima” ir Snorri izgudrojums. Nav iespējams zināt, vai arī ar to saistītais koncepts ir tikpat vēls un nepatiess, jo mūsu vienīgais avots visam, kas pretendē uz pilnīgu skandināvu pagānu radīšanas stāsta izklāstu, ir Snorri darbi.
Visievērojamākā Niflheimas īpašība bija tās šausminošais un ledainais aukstums. Hiperborejiešiem, kuri patiesi novērtēja dabas mežonīgumu, šī korelācija ir pilnībā saprotama. Patiešām, nevar nepieminēt, ka islandiešiem “aukstums” nāca no Niflheimas ziemeļos, Helas valstības. Šo saikni vēl vairāk ilustrē Hvergelmira – ledaino ziemeļu upju avota – atrašanās vieta Niflheimā:
Miglas pasaule, Niflheima, tika radīta ilgi pirms zemes veidošanās; tās vidū atrodas aka, ko sauc par Hvergelmiru, no kuras iztek upes, ko dēvē par Ylgr, Víd, Leiptr, Fjörm, Fimbulthul, Svöl, Gunnthrá, Slídr, Hríd un Sylgr.
Niflheima – negodāto mirušo pasaule.
Papildus savai lomai kosmosa radīšanā, Niflheima kalpo kā pēdējā atdusas vieta negodā mirušajiem. Šeit mīt arī Hela, drūmā milze, kura valda pār mirušajiem.
Šis apraksts kontrastē ar krāšņo draudzības un svētku atmosfēru, kas sagaida karotājus Valhallā. Tomēr Niflheima tika uzskatīta par lielu okulto zināšanu atdusas vietu, pateicoties tur apglabātajām mirušo dvēselēm.
Patiešām, “mirušo zeme, pazemes pasaule jeb Niflhela ir ne tikai visas dzīvības, bet arī visu zināšanu krātuve, un līdz ar to arī gudrības iegūšanas prakse no mirušo zemes. Apstiprinot šo ideju, viltīgais milzis Vafthruthnirs atzina, ka viņa gudrība lielā mērā iegūta, pateicoties dažādām tikšanās reizēm ar mirušajiem.
